Digitalizēto kapsētu saraksts
- Sniķeru kapsēta (Raganā )
- Ziemeļu kapsēta (Siguldas novads)
- Mores Sarkanās (Padomju) armijas karavīru kapi
- Turaidas kapsēta
- Krimuldas Sarkanās (Padomju) armijas karavīru kapi
- Allažu (Stīveru) 1917.gada karavīru kapi
- Rūķīšu kapsēta
- Zviedru baznīcas viduslaiku kapsēta
- Mores pagasta kapsēta
- Vācu karavīru kapi "Sillerschmiede" (I pasaules kara)
- Mālpils Sarkanās (Padomju) armijas karavīru kapi
- Inčukalna Sarkanās (Padomju) armijas karavīru kapi
- Jūdažu 1917.gada karavīru kapi
- Allažu (Stīveru) Sarkanās (Padomju) armijas karavīru kapi
- Lēdurgas Sarkanās (Padomju) armijas karavīru kapi
- Lēdurgas 1919.gada karavīru kapi
- Inčukalna Jaunā kapsēta
- Siguldas vācu karavīru kapi "Kronenberg" (I pasaules kara)
- Siguldas 1917.-1919.gada karavīru kapi
- Torņakalna kapsēta
- Krimuldas Grašu kapi
- Siguldas kapsēta
- Turaidas Sarkanās (Padomju) armijas karavīru kapi
- Mālpils kapsēta
- Gaujas kapsēta
- Jūdažu vācu karavīru kapi "Judasch" ( (I pasaules kara))
- Allažu pagasta kapsēta
- Mālpils Vācu karavīru kapi (II Pasaules kara)
- Latviešu leģionāru karavīru kapi pie Roznēnu ozola, More
- Siguldas Sarkanās (Padomju) armijas karavīru kapi
- Nurmižu Sarkanās (Padomju) armijas karavīru kapi
- Lēdurgas kapsēta
- Borhu - Kropotkinu dzimtas kapi
- Inčukalna Vecā kapsēta
Par pašvaldību:
Siguldas novads ir pašvaldība Vidzemes rietumu daļā, Gaujas kreisajā krastā. Tajā ietilpst Siguldas pilsēta, Siguldas pagasts, Mores pagasts un Allažu pagasts. Novads izveidots 2003. gadā, 2009. gadā novadam pievienoja Allažu pagastu. Novada centrs ir Siguldas pilsēta.
Gaujas senlejas un skaistās apkārtnes dēļ Sigulda tiek dēvēta par Vidzemes Šveici. Pilsētas apkārtne ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, Siguldā atrodas tā administrācija. Nozīmīgākie tūrisma objekti ir Gūtmaņa ala, kurā saglabājušies uzraksti pat no 17. gs., Turaidas pils, Velnala, Siguldas ordeņa pils drupas un Jaunā pils, Kraukļu aiza un daudzi citi. Pilsētā tiek rīkoti operas svētki, šeit atrodas mākslīgā Siguldas bobsleja un kamaniņu trase, regulāri notiek pasaules kausa posmi kamaniņu sportā un dažādi citi ziemas sporta pasākumi, kas padara Siguldu par Latvijas galveno ziemas sporta centru. Pāri Gaujas senlejai ved gaisa trosu ceļš.
Pastāv dažādas versijas vietvārda "Sigulda" izcelsmei. Viens no ticamākajiem variantiem ir vācu nosaukuma Segewold atvasinājums no Sieg + Wald, kas latviski nozīmē "uzvaras mežs" un norāda uz krustnešu un zemgaļu uzvaru kaujā ar līviem netālu no Satezeles pils 1206. gadā.
Pirmā Pasaules kara laikā Siguldā tika daļēji nopostīta koka apbūve – vasarnīcas un pansijas, kas bija celtas Šveices kalnu kūrortu apbūves stilā. Latvijas brīvvalsts zemes reformas laikā atsavināto Siguldas muižas centru ieguva Rakstnieku un žurnālistu biedrība un izveidoja tajā atpūtas namu. Kopš 1923.gada Siguldas apbūvi noteica topošais pilsētas plāns, regulējot gruntsgabalu lielumu, ielu virzienus, parku un skvēru izveidi.
II Pasaules kara laikā Siguldā sagrāva dzelzceļa staciju, Gaujas tiltu, brīvdabas estrādi. Padomju laika izstrādātais pilsētas attīstības plāns paredzēja radīt jaunu ekonomisko pamatu Siguldas izaugsmei, veicinot vietējo rūpniecības un komunālo celtniecību. Sigulda kļuva par neliela rajona administratīvo, saimniecisko un kultūras centru.
50.gadu sākumā Siguldai pievienoja Krimuldas un Turaidas vēsturiskos centrus. Sāka darboties trīs sanatorijas un tūristu bāze Turaidā. Satiksmi uz Krimuldu uzlaboja gaisa trošu ceļš
Gaujas nacionālajā parkā Sigulda veidojās kā intensīvās atpūtas zona, kuru gada laikā apmeklē ap 1,5 miljoni tūristu. 60–80 gados Siguldā izveidojās mazpilsētām raksturīgā apbūve, kurā privātās mājas mijas ar komunālo daudzdzīvokļu namu kvartāliem. Pēc Bobsleja un kamaniņu trases uzcelšanas. Sigulda kļuva par starptautiskas nozīmes sporta centru.