Mazsalacas novads ir 2009. gadā teritoriālās reformas rezultātā izveidots novads Vidzemes ziemeļu daļā, kurā tika apvienotas bijušā Valmieras rajona pašvaldības: Mazsalacas pilsēta ar lauku teritoriju (kopš 2010. gada janvāra sadalīta divās teritoriālās vienībās — Mazsalacas pilsētā un Mazsalacas pagastā), Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagasts. Novada centrs atrodas Mazsalacā.

Vissenākās ziņas par Mazsalacas novadu sniedz arheoloģiskie pētījumi Zvejnieku apmetnē un kapulaukā pie Rūjas upes ietekas Burtnieku ezerā un Riņņu kalniņā pie Salacas iztekas. Zvejnieku apmetne bijusi apdzīvota vidējā akmens laikmetā 5000 g. pr. Kr. un kapulaukā izpētīti 315 apbedījumi, kas izdarīti 3000 gadu ilgā periodā. Tas ir visplašākais no pašreiz zināmajiem akmens laikmeta kapulaukiem Ziemeļeiropā.

Vēlāk novadu apdzīvojuši lībieši un kā mantojumu mums atstājuši daiļskanīgos upju nosaukumus – Salaca, Ķirele, Īģe, Ramata.

Pirmās ziņas par Valtenberģu muižu, kas atradusies tagadējās Mazsalacas vidusskolas vietā, ir no 1528. gada. Ar šo muižu saistīta arī Skaņākalna dabas parka izveidošana.

Mazsalaca (vāciskais nosaukums – Salisburg) izveidojās par biezi apdzīvotu vietu pēc 1864.gada, kad Valtenberģu muižas īpašnieks Arnolds Fītinghofs zemniekiem par dzimtu te iznomāja pirmos 42 apbūves gabalus. Tajā laikā arī uzcēla pirmo tiltu pār Salacas upi un miestiņā attīstījās amatniecība un tirdzniecība.

Pilsētas tiesības Mazsalacai piešķirtas 1928. gadā. Tad arī tika izstrādāts pirmais apbūves plāns un sākās rosīga nelielu dzīvojamo māju celtniecība.

Mazsalacas pilsēta ir Mazsalacas novada centrs. Atrodas Salacas labajā krastā, pie Mazsalacas ir viens no gleznainākajiem upes posmiem ar klintīm un alām, lejpus pilsētas sākas Salacas ielejas dabas parks.

Mazsalacā dzimis Gustavs Ērenpreiss - latviešu velosipēdu izgatavotājs, uzņēmējs, izveidojis un vadījis lielāko velosipēdu ražotni Baltijas valstīs - G. Ērenpreis velosipēdu fabriku.