Liepāja ir trešā lielākā Latvijas pilsēta aiz Rīgas un Daugavpils. Liepāja atrodas Latvijas rietumu krastā starp Baltijas jūru un Liepājas ezeru, kuru ar jūru savieno Tirdzniecības kanāls. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma.

Liepāja pirmo reizi minēta 1253. gadā kā Līvu vai Līvas ciems (Villa Liva).

1914. gada 2. augustā ar Liepājas apšaudi Latvijā sāk dunēt Pasaules karš. Sauszemes karaspēks Liepāju okupē 1915. gada maijā. Gada beigās pilsētā ir palikuši vairs tikai 43 600 iedzīvotāju. Liepājā valda vācu okupācijas kārtība, trūkums, saimnieciskais pagrimums.

1918. gada 20. novembrī virs Latviešu biedrības nama Suvorova (tag. Raiņa) ielā sāk plīvot pirmais sarkanbaltsarkanais karogs Liepājā.

Ar 1919. gada 7. janvārī, kad, tuvojoties lielinieku armijai Latvijas Pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā ir pametusi Rīgu un ierodas Liepājā, pilsētas vēsturē sākas periods, kurš ieguvis apzīmējumu “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta”.

1937. gada 15. jūnijā Liepāja kļūst par pirmo pilsētu valstī, kuru ar Rīgu savieno regulāra gaisa satiksme.

1940. gadā sākās nekontrolējams PSRS militārpersonu ieplūdums Liepājā, daļa no tiem ir NKVD aģenti ar uzdevumu graut pastāvošo iekārtu un gatavot Latvijas okupāciju. 1941. gada deportācijas laikā 14. un 15. jūnijā uz Sibīriju un Padomju Savienības attālajiem arktiskajiem apgabaliem no Liepājas apkārtnes deportēja aptuveni divus tūkstošus civiliedzīvotāju. 1941. gada 23. jūnijā sākas kauja par Liepāju, kuras laikā tiek iznīcināta liela daļa pilsētas centra apbūves.

1988. gada 18. novembrī virs Liepājas Pedagoģiskā institūta svinīgi tiek pacelts sarkanbaltsarkanais karogs, vakarā notiek grandiozs liepājnieku gājiens no Ziemeļu kapiem līdz Vecliepājas jūrmalai.

Tikai 1994. gada 31. augustā likvidēja Krievijas jūras kara flotes bāzi.

Pilsēta lepojas ar bagātu vēsturi un tās lomu dažādos notikumos laika griežos. Liepāja bijusi gan hercogu un imperatoru iecienīta, gan pārdzīvojusi visus karus un pārmaiņas. Pilsētā senas saknes dzinusi ne tikai latviešu kultūra, bet saglabājusi daudz vāciskā, krieviskā un citu kultūru akcentus, kas izpaužas gan arhitektūrā, gan mākslā. Bizantiskais košums Karostas katedrālē mijas ar padomju militārisma atstāto mantojumu, savukārt Jaunliepājas koka apbūves pieticība mijas ar vāciskām noskaņām Vecliepājā, ko izceļ greznie Liepājas dievnami.