Rēzekne ir Latvijas republikas nozīmes pilsēta.Visticamāk, ka nosaukumu pilsēta ieguvusi tieši no upes. Rēzekne ir izvietojusies uz 7 pakalniem. Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, pilsētas loma rūpniecībā, kultūras un izglītības jomā nosaka Rēzeknes reģionālo un valstisko nozīmību. To mēdz dēvēt arī par "Latgales sirdi" - šī nozīme atspoguļota arī pilsētas ģerbonī, kura pamatā ir Latgales kultūrvēsturiskā novada ģerbonis, bet pie tā sirds - vairogs Latvijas valsts karoga krāsās.

Rēzeknes upes līkumainais posms ar tās stāvkrastiem Rēzeknes pilskalna apkārtnē bijis apdzīvots kopš aizvēsturiskiem laikiem. Pirms Livonijas krusta kariem šeit atradās latgaļu pilskalns ar nocietinātu koka pili. Pirmo reizi Rēzekne rakstos minēta 1285. gadā, ar nosaukumu "Rossitten", kad Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms Šurborgs Rēzeknes pilskalnā uzcēla ordeņa cietoksni. 1575. gadā Rēzeknes pils apkārtnē bija 500 iedzīvotāji. Livonijas kara laikā pils tika nopostīta un iedzīvotāji aizvesti gūstā. Pēc kara Rēzekne bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Inflantijas vaivadijas sastāvā. Pēc Polijas dalīšanas 1772. gadā Rēzekne nonāca Krievijas impērijas sastāvā un 1773. gadā tā ieguva apriņķa pilsētas tiesības.

Pēc Pirmā pasaules kara Rēzekne kļuva par Latgales izglītības un kultūras centru. Pilsētā darbojās galvenokārt vieglās un pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kā arī nelieli metālapstrādes, kokrūpniecības un poligrāfiskās rūpniecības uzņēmumi, tomēr galvenā pilsētas loma bija būt par Latgales kultūras, izglītības un garīdzniecības centru. Šajā laikā pilsētā tika uzcelta komercskola, skolotāju institūta jaunā ēka, pasts, pašreizējais kultūras nams (tolaik - tautas pils) otra katoļu baznīca, luterāņu baznīca, vairākas skolas, atklāts jauns dzelzsbetona tilts, viesnīca un citas sabiedriski nozīmīgas ēkas. 1938. gadā par tautas saziedotiem līdzekļiem tika uzcelts Māras piemineklis, kas ir kļuvis par pilsētas simbolu.

Otrajā Pasaules karā pilsētu kā svarīgu dzelzceļu mezglu gandrīz pilnīgi nopostīja PSRS aviācijas uzlidojumos. Pilsētā tika sagrauti gandrīz 80% visu namu, tajā skaitā uzspridzinātas sabiedriskās ēkas, piemēram, pilsētas valdes ēka, kultūras nams, pasts, skolotāju institūts, slimnīca u.c. Kara postījumos nodega veseli kvartāli, kuros dominēja koka privātmājas. Tika sagrauti visi tilti pāri Rēzeknes upei.

Arhitektoniski Rēzeknes pilsētā izteikti dominē PSRS laikā celtās ,"hruščovkas", ko ieskauj privātmāju rajoni. Tam par iemeslu ir fakts, ka 2. pasaules karā pilsēta tika gandrīz pilnībā nopostīta. Rēzeknes Dienvidu daļā daļēji saglabājusies 19. gs. sākuma vēsturiskā apbūve gar Latgales ielu. Ievērojami apskates objekti ir piecas vēsturiskās Rēzeknes baznīcas, pilskalns, piemineklis Vienoti Latvijai. Modernisma stilā ieturētas jaunākās pilsētas būves - Rēzeknes koncertzāle Gors un skolēnu interešu izglītības centrs Zeimuļs.

Vecākā pilsētas daļa atrodas uz dienvidiem no ordeņa pilsdrupām, kur Latgales ielā saglabājušās atsevišķas 18. gadsimta vēsturiskās celtnes. Līdzās Jēzus Sirds katedrālei atrodas 1780. gadā būvētā bijusī valsts iestāžu ēka. Mūsdienās celtne pieder Rēzeknes—Aglonas diecēzei un tajā atrodas Rēzeknes Katoļu vidusskola.

Pilsētas tēla spilgtākais simbols ir piemineklis Latgales atbrīvotājiem "Vienoti Latvijai", tautā saukts par Latgales Māru. Pieminekli veidojis tēlnieks Kārlis Jansons pēc toreizējā Mākslas akadēmijas studenta Leona Tomašicka meta. Tas ne tikai pilsētas, bet visas Latgales vienojošais simbols. Bronzā atlietie tēli ir latviešu meitene ("Latgales Māra"), kas savā labajā rokā tur uz augšu paceltu zelta krustu. Pie viņas kājām - Atbrīvošanas cīņu karavīri. Piemineklis uzstādīts par godu Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem un vēsturiskajai Latgales atbrīvošanai 1920. gadā, kā arī svinot Latgales apvienošanu ar pārējiem Latvijas novadiem - Vidzemi, Zemgali un Kurzemi.

Šodien Rēzekne ir Latgales kultūras un izglītības centrs. Tā ir daudznacionāla pilsēta, kurā dzirdamas daudzas valodas un te draudzīgi sadzīvo dažādu tautību pārstāvji. Rēzekne ir pilsēta, kurā cilvēki dzīvo ar ticību sirdī un, iespējams, tāpēc Rēzeknei raksturīgas dzidrās baznīcas zvanu skaņas…

Rēzekne ir pilsēta, kurai nepārspējamu šarmu sniedz sirmā senatnīguma un progresīvās šodienas mijiedarbība. Rēzekne ir pilsēta Latgales sirdī.