Tērvetes novads ir pašvaldība Zemgalē, netālu no Lietuvas robežas. Izveidots 2002. gada 9. decembrī, apvienojot Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus. Novada centrs atrodas Zelmeņos.

Tērvete pirmo reizi minēta Livonijas Indriķa hronikā un XXIII, 4 sadaļā 1219. gada notikumu sakarā tiek dēvēta par "provinci, kas tiek saukta par Tērveteni" (latīniski: provincia, que Thervetene vocatur).

Tērvete bijusi sena zemgaļu zeme, viens no to pēdējiem atbalsta punktiem cīņā pret krustnešiem. Pēc zemgaļu aiziešanas 1286. gadā Tērvetes vārds zuda, to nomainīja no vācu Hofzumberg (muiža pie kalna) atvasinātais “Kalnamuiža”. Tērvetes vārds atjaunots tikai 20. gadsimta 30. gados.

Pagasta nosaukums līdz 1925. gadam bija Kalnamuižas pagasts. 1935. gadā Tērvetes pagasta platība bija 103,7 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Tērvetes, Bites un Priežu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Tērvetes ciemam pievienoja Priežu ciemu. 1961. gadā Tērvetes ciemam pievienoja Penkules ciema padomju saimniecības “Tērvete” teritoriju, bet Tērvetes ciema kolhoza “Zemgale” teritoriju pievienoja Penkules ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2002. gadā Tērvetes, Augstkalnes un Bukaišu pagasti apvienojās Tērvetes novadā.

Tērvetes novadā saglabājušies daudzi vēsturiski nozīmīgi kultūras pieminekļi, ievērojamākie no tiem ir Tērvetes un Augstkalnes evenģēliski luteriskās baznīcas, grāfa Pālēna kapliča, Tērvetes dabas parks ar Tērvetes, Zviedru pilskalniem un Klosterkalnu, Tērvetes sanatorijas apbūves komplekss, dabas liegums „Skujaines un Svētaines ieleja” , Sprīdīšu dendroloģiskais stādījums un „Sprīdīšu” viensēta, Ukru gārša, Mežmuižas pils apbūve un parks, „Vecstēgules” muižas apbūve, Bukaišu aizsargu nams, apmetnes un senkapi.