Rēzeknes novads ir pašvaldība Latgales vidū un pēc teritorijas platības lielākais Latvijas novads, novadu veido 25 bijušā Rēzeknes rajona pašvaldības. Novada administratīvais centrs atrodas Rēzeknes pilsētā, kura neietilpst novadā.

Apgabals ar Rēzekni, kā administratīvo centru ir pastāvējis jau kopš 1692. gada. Ietilpstot dažādu valstu sastāvā, tā nosaukums ir mainījies. Vispirms Rēzeknes fogteja, tad Rēzeknes trakts, Rēzeknes apriņķis, Rēzeknes rajons un Rēzeknes novads. Aizņemtās teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā vislīdzīgākie ir bijušais rajons un pašreizējais novads. Platības un iedzīvotāju skaita ziņā toreizējais Rēzeknes apriņķis bija viens no lielākajiem apriņķiem Latvijā. Piemēram, 1938. gadā Rēzeknes apriņķī bija 158 183 iedzīvotāji un tas bija trešais lielākais pēc Rīgas un Daugavpils apriņķiem. Jāņem vērā, ka tajā laikā arī apriņķa platība - 4253 km² bija krietni lielāka par vēlākā rajona un pašreizējā novada platību.

Rēzeknes novada lielākā daļa atrodas Latgales augstienē, tās ziemeļu un ziemeļrietumu nogāzē. Novada rietumdaļa atrodas Vidusdaugavas zemienē un Lubāna līdzenumā, bet ziemeļu daļa nedaudz iesniedzas Adzeles pacēlumā.

Novadā atrodas divi lielākie Latvijas ezeri – Lubāns un Rāznas ezers, kas ir arī zivsaimnieciski nozīmīgākie ezeri valstī. Rāznas ezera virsmas platība ir 57,6km², bet Lubāna ezera platība 80,7km² 

813 kvadrātkilometru platībā ap Lubānu plešas Lubāna mitrājs, kas bioloģiskās daudzveidības ziņā ir unikāla vieta ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā. Lubānas klānos no putnu novērošanas torņiem te var novērot 224 putnu sugas, no kurām 44 ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Rēzeknes novadā atrodas jaunākais un otrs lielākais no četriem Latvijas Nacionālajiem parkiem - Rāznas Nacionālais parks. Kopējā parka platība ir 59615 ha un stiepjas ārpus novada robežām. Rēzeknes novadā tas aizņem Mākoņkalna, Čornajas, Kaunatas un Lūznavas pagastu teritorijas.