Digitalizēto kapsētu saraksts
- Valles kapi
- Vaiču kapi
- Vasku kapsēta
- Sietiņu kapi
- Katrīnas kapi
- Vecumnieku kapsēta
- Rešnenieku kapi
- Kurmenes kapi
- Griķu kapsēta
- Priedeskroga kapi
- Lejzemnieku kapi
- Bārbeles centra kapsēta
- Siliņu kapi
- Urliķu kapsēta
- Cepurnieku kapi
- Kāravu kapi
- Impu kapsēta
- Bēku kapi
- Skaistkalnes kapi
- Klīvu kapi
- Steņģu kapi
- Ķekutu kapi
Par pašvaldību:
Vecumnieku novads ir pašvaldība Zemgalē. Vecumnieku novadu veido seši pagasti: četri no bijušā Bauskas rajona - Vecumnieku, Stelpes, Bārbeles un Skaistkalnes pagasts, un divi no bijušā Aizkraukles rajona - Kurmenes un Valles pagasts. Novada administratīvais centrs ir Vecumnieku ciems.
Vecumnieki ir vēsturiski izveidojusies apdzīvota vieta, šeit atrastas 2.-9. gadsimta apmetņu vietas Čigānu pilskalnā. Agrākais nosaukums līdz 1940. gadam bija Vecmuiža (Neugut). 1925. gadā Vecmuižai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss.
Nozīmīgākās vietas Vecumnieku novadā:
Vecumnieku luterāņu baznīca - Vecumnieku baznīca bija starp tiem 70 dievnamiem, kurus 1567.gada 28.februārī Kurzemē un Zemgalē pavēlēja nodibināt hercogs Gothards Ketlers. Par to liecina tās 1583. g. zvans. 1845. gadā Vecumniekos pabeidz celt jaunu mūra baznīcu, kura iesvētīta 1845. gada 18. decembrī. No 1862. – 1908. gadam Vecumniekos kalpoja Krauss Hugo Emīls – pēdējais Krausu dinastijas pārstāvis. 1. pasaules kara laikā Vecumnieku baznīcu nopostīja, un tā tika atjaunota 1923. gadā.
Skaistkalnes muižas kungu māja - no sarkaniem māla ķieģeļiem celta 1901. gadā historisma stilā. Kungu mājas salonā restaurēts greznais neorenesanses kamīns un griestu gleznojumi. Griestu gleznojumi saglabājušies arī bijušajā ēdamzālē. Tagad ēkā atrodas skola.
Skaistkalnes katoļu baznīca un kapenes - Baznīcu 1692. gadā uzcēla Jezuītu ordenis un iekārtoja tolaik Latvijai vēl neparastā barokālā greznībā. Dievnams saglabājis izcilu mākslas pieminekļu kolekciju un grezno vēsturisko interjeru, kas lielākoties veidots baznīcas celšanas laikā. Skaistkalnes katoļu baznīca ir nozīmīgākais katoļticības centrs Zemgalē un otra Latvijā populārākā svētceļojumu vieta pēc Aglonas. Baznīcas lepnums ir 18.gs. vidū tapusī altārglezna - brīnumdarītāja „Marijas pasludināšana” sānu altārī. Kopš 2001. gada baznīcā kalpo Paulīniešu mūku ordenis. Mūki vada ekskursijas baznīcā, stāsta par tās vēsturi, garīdznieka tērpu. Iespējams ielūkoties baznīcas pagrabos esošajās dižciltīgo un garīdznieku kapenēs.