List of digitalized cemeteries
- Ķesteru kapsēta
- Smiltaines kapsēta
- Damasānu kapi
- Saules - Ķišku kapsēta
- Ērberģes kapsēta
- Visdarbu kapsēta
- Cielavu kapsēta(Nereta )
- Ķiku kapsēta
- Zāģeru kapsētā
- Veseļu kapsēta
- Rankaļu kapsēta
- Timsēnu kapsēta
- Priedes kapi
- Gudiņu kapsēta
- Strobuku kapsēta
- Kankaļu kapsēta
- Mēmeles kapsēta
- Indulānu kapsēta
- Zalves kapi
- Cīruļu kapi
About the municipality:
Neretas novads ir pašvaldība Sēlijas dienvidrietumos, kurā 2009. gadā apvienoti bijušā Aizkraukles rajona Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagasti.
Nereta ir Neretas novada un Neretas pagasta centrs.
Neretā atrodas novada dome un administratīvās iestādes, J. Jaunsudrabiņa vidusskola, luterāņu un katoļu baznīcas, kultūras nams, ģimenes ārsts, brīvdienu māja "Zemgalieši". Netālu no Neretas ir Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi".
Nereta atrodas tajā Sēlijas daļā, kuru 13. gadsimtā pakļāva Livonijas ordenis. Nereta vēstures avotos pirmo reizi minēta (kā Nirica) 1298. gadā. Pie Livonijas ordeņa Aizkraukles komturejas dienvidu robežas ar Lietuvas dižkunigaitijas zemēm izveidojās nocietinātā Neretas muiža, kas pēc ordeņa sabrukuma piederēja bijušajam ordeņa komturam Vilhelmam no Efernas (von Effern). Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā 1570. gadā atjaunoja nopostīto Neretas baznīcas koka celtni, bet 1584.-1593. gadā uzcēla tagadējo Neretas luterāņu baznīcas mūra ēku. 1564. gadā Neretas nosaukums bija Narite pie Susējas upes. 1596. gadā, pildot hercoga Gotharda Ketlera vēlmi, Neretā tika dibināta pirmā latīņu skola muižas un mācītājmājas kalpotāju bērniem. 1607. gadā tika dibināta ķesterskola, kuras uzturēšanai un skolotāja algošanai Neretas muižas īpašnieks piešķīra 300 markas gadā.
1672. gada dokumentos minēts Neretas miests, kas iznīka 1709. - 1711. gadu Lielā mēra epidēmijā. Četrus gadus pēc epidēmijas Neretas muižā (tagadējos Neretaslaukos) dzīvojuši tikai daži cilvēki. 1868. gadā uzcēla pagastnamu.
Pirmā pasaules kara laikā frontes apgādei vācu karaspēks uzbūvēja šaursliežu dzelzceļa tīklu, kas savienoja Neretu ar Jēkabpili un Suvainišķiem Lietuvā. 1927. gadā Neretai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu, no 1950. līdz 1990. gadam Neretai bija strādnieku ciemata (vēlāk pilsētciemata) statuss. Pēc tam tā bija pagasta centrs Aizkraukles rajonā, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā kļuva par novada centru.