Inčukalna novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē. Novads izveidots 2009. gadā, apvienojoties Vangažu pilsētai un Inčukalna pagastam. Tā centrs ir Inčukalns, lielākā apdzīvotā vieta — Vangaži.

Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Inčukalna teritorija bijusi Gaujas lībiešu apdzīvota jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras (jaunajā akmens laikmetā. Pirmo reizi vēstures avotos lībieši minēti 11. gadsimtā – Nestora Senkrievu hronikā, bet Plašākas ziņas par viņiem atrodamas Indriķa Livonijas hronikā (12. un 13. gadsimtā).

Pirmās ziņas par Inčukalnu meklējamas 1436.gadā, kad lībietim Hincem te tika ielēņota zeme un nosaukta par Hincenbergu. Līdz ar pirmo Atmodu šis nosaukums latviskots – Inčukalns.

18.-19.gs. jeb Kurzemes hercogu laikā tagadējā Inčukalna pagasta teritorijā (Vangažu pusē) bijis ķieģeļu ceplis, čuguna lietuve, viduslaikos arī vara kausētava, stikla rūpnīca, papīra manufaktūras ražotne, māla trauku glabātava un darbnīca. 1804.gadā Vidzemes guberņā jau bijušas 50 manufaktūras.

1945. gadā Inčukalna pagastā izveidoja Inčukalna un Griķu ciema padomes. 1954. gadā Griķu ciemu pievienoja atpakaļ Inčukalna ciemam, kura teritoriju savukārt 1961. gadā pievienoja Vangažu strādnieku ciematam, bet 1977. gadā daļu Krimuldas ciemam.

1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu.

2006. gadā Inčukalna pagasts tika reorganizēts par novadu, bet 2009.gadā tas reorganizēts vēlreiz, apvienojot ar Vangažu pilsētu.

Vangaži - Par pilsētas vēstures sākumu uzskata 1957. gadu, kad ieradās pirmie strādnieki. Karjers ir pirmais topošās rūpnīcas cehs – kalnu cehs. Pirmo strādnieku darba grāmatiņās ir ieraksts, ka viņi ir pieņemti darbā Sauriešu – Salaspils ģipšu rūpnīcas Garkalnes karjerā. Jau 1957.gada 1.oktobrī šie paši strādnieki kļūst par dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcas “Garkalne” darbiniekiem.

1957. gadā reizē ar rūpnīcu cēla arī dzīvojamās mājas. Veidojās ciemats, no kura vēlāk izauga pilsēta. Sākumā Vangažu ciematā vienīgie koki bija priedes, kuras bija palikušas no kādreizējā meža. Rūpnīcas un pilsētas celtniecības galvenais darbaspēks bija ieslodzītie likuma pārkāpēji, kuri no 1958. –1959. gada beigām bija nometināti Vangažos pirmajās jaunuzceltajās mājās.

Strauji sāka veidoties strādnieku ciemats netālu no rūpnīcas, tā pirmais nosaukums bija – Oktobra ciemats. Pašā sākumā ciematā nekā nebija, izņemot vienu veikalu ar pirmās nepieciešamības precēm. Arī ielu nosaukumi atbilda laikmeta prasībām – Padomju, Komjaunatnes, Pionieru ielas.

1991. gada 14. novembrī, pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās Padomes Dekrētu, Vangažu ciemata administratīvā teritorija tiek pārveidota par Vangažu pilsētu.