Kocēnu novads ir 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidota pašvaldība, kurā apvienoti pieci agrākā Valmieras rajona pagasti: Bērzaines pagasts, Dikļu pagasts, Kocēnu pagasts, Vaidavas pagasts un Zilākalna pagasts.
No novada izveidošanas 2009. gadā līdz 2010. gada 28. janvārim tā nosaukums bija Valmieras novads. Novada centrs ir Kocēni.

Kocēnu novadā ir daudzveidīgas un aizsargājamas dabas bagātības - daļa novada teritorijas ietilpst Gaujas nacionālajā parkā un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Novadā ir vairākas ievērojamas ūdenstilpes, piemēram, ezeri - Vaidavas, Mujānu, Zilūžu, un upes - Gauja, Briede, Mazbriede, Jumara. Novads ir bagāts ar purviem, alejām un mežiem.

Rubenē kristīgās draudzes tradīcijas aizsākās jau 1208. gadā, kad senajā Imeras novadā letgaļus kopā pulcināja mācītājs un vēlāk Livonijas hronikas autors Latviešu Indriķis (Henricus de Lettis). Imeras letgaļiem kristīšanās tolaik nozīmēja arī papildu drošības garantijas, cerot uz vācu palīdzību pret biežajiem līvu un lietuviešu uzbrukumiem. Lai arī daži vēsturnieki pieļauj iespēju, ka draudzes sanākšanas vieta sākotnēji atradusies pie netālajiem Mujāniem Ķikutu Baznīcas kalnā, pārsvarā nostiprinājies uzskats, ka vēsturē pirmās „latviešu draudzes” sanākusi turpat, kur tagadējā Rubenes baznīca. Šā brīža izskatā tā celta 1739. gadā, taču ietverot senāko jau 14. gs. būvētās baznīcas altārdaļu.

Kokmuiža (Kokenhof) ir daļa no senā Valmieras pilsnovada, kas vēlāk poļu laikā (līdz 1582. gadam) ietilpis Cēsu bīskapijā. Kopš tiem laikiem kungu mājas izskats mainījies vismaz trīs reizes. Sākotnēji tā celta no koka, kas arī devis nosaukumu - Kokmuiža. Mūsdienās redzamās neobaroka stilā celtās ēkas pamati likti 1880.gadā – kad to pārvaldīja baltvācu muižnieku Šrēderu dzimta.
Laika posmā no 20.gs. sākuma līdz 1930.gadam Kokmuižas pils ēka tiek izpostīta. 1937.gadā Kokmuižas kungu māja pēc ievērojamā tā laika arhitekta Arnolda Čuibes projekta pielāgota skolas vajadzībām.
Otrā pasaules kara gados skolas direktors bijis slavenais latviešu kordiriģents – simtgadnieks Roberts Zuika. 1997.gada remonta laikā skolotāju istabā atklājās 20.gs. sākuma oriģinālā interjera sienas gleznojums.
Angļu stila parku paplašināja Šrēderu dzimtas saimniekošanas laikā. 2012.gadā Kokmuižas parkā notika rekonstrukcija, kuras rezultātā izveidots jauns muižas partera plāns un tā centrā novietots, pirmais Latvijā, sfērisks saules pulkstenis.

Kocēnu pagastā slejas mistiskais Zilaiskalns ar upurakmeni, kur pavisam nesenā pagātnē darbojās un dziedēja slavenā zintniece Zilākalna Marta. Vēl šodien cilvēki turp dodas uzņemt enerģiju un smelties iedvesmu.

Dikļu pagasta lepnums ir Dikļu pils- valsts nozīmes aizsargājamais piemineklis. Dikļu muižas pils ir viena no nedaudzajām Vidzemes muižu pilīm un kungu mājām, kuras par spīti vēlākai izmantošanai, kas pamatīgi atšķīrās no sākotnēji paredzētās, ir saglabājušās salīdzinoši daudz oriģinālās interjera apdares, jo īpaši 1.stāvā - vestibils ar kamīnu un pāris podiņu krāsnis, centrālās kāpnes, parkets, sienu paneļi u.c. elementi. Latvijas tautas vēsturē Dikļu pagastam ir īpaša nozīme kā vietai, kur 1864. gadā notika pirmie Latviešu dziesmu svētki. Līdz ar to brīvdabas estrāde un Neikenkalniņš, kura pakājē aizsākās šo slaveno svētku tradīcija, ir nozīmīgs apskates objekts. Tam par godu Dikļos atvērts arī Dziesmu svētku muzejs.