Listă de cimitire digitalizate
Despre municipalitate:
Ķeguma novads atrodas Daugavas abos krastos — Vidzemes dienvidu daļā un Zemgales ziemeļu daļā. Izveidots 2002. gadā un sākotnēji ietvēra Ķeguma pilsētu ar lauku teritoriju un Rembates pagastu, bet pēc 2009. gada teritoriālās reformas novadam tika pievienots arī Birzgales pagasts, bet lauku teritorija pārdēvēta par Toms pagastu.
Sākotnēji Ķeguma apvidus ietilpa Rembates pagastā. 1949. gadā Ķegumam piešķīra strādnieku ciemata (pilsētciemata) statusu un iekļāva izveidotajā Ogres rajonā. 1960. gadā, likvidējot Baldones rajonu, Ķegumam pievienoja Tomes apkaimi - vēlāko Ķeguma pilsētas lauku teritoriju. 1978. gadā līdz Ķegumam sāka kursēt elektriskie vilcieni. 1991. gadā, likvidējot pilsētciematu statusu, Ķegumam tika piešķirts pilsētas statuss.
Ķeguma novada ievērojamākās vietas:
Ķeguma HES un Enerģētikas muzejs — pirmās lielās hidroelektrostacijas būvniecību Latvijā Daugavas labajā krastā uzsāka 1936. gada pēc arhitekta E.Laubes projekta. Pirmo hidroagregātu ar 17 MW jaudu ekspluatācijā nodeva 1939. gadā Tolaik tā bija lielākā HES Baltijas valstīs. 1995. gadā dibināts Enerģētikas muzejs, kas veltīts Latvijas elektroenerģētikas vēsturei.
Ķeguma krusta kalns — pie Ķeguma kapiem. Pirmais krusts pēc Intas Brokānes ierosinājuma uzstādīts 1997. gada 20.jūnijā, un kopš tā laika katru gadu jūnijā notiek krusta gājiens. Dziedinieki šo vietu uzskata par senču svētvietu.
Tomes luterāņu baznīca — baznīca pēc arhitektes I. Romanovskas projekta celta 2002. gadā vēsturiskajā Tomes baznīcas vietā. 20.gs. sākumā būvētais dievnams, gadsimta vidū sagrauts, tāpēc gandrīz 50 gadus par vēsturisko Tomes baznīcas vietu liecināja vien neliels uzkalniņš.
Tomes skansts — 17.gadsimta nocietinājums Daugavas kreisajā krastā, kas tagad atrodas uz salas. Senajā nocietinājumu kompleksā bijuši aizsarggrāvji, vaļņi un bastioni.
Kalnrēžu atsegums — lielākais no 2,5 km garās atsegumu virknes Ogres upes krastos posmā no Asariem līdz Jauntulkiem. Vienlaidu klinšu sienas lielākais augstums ir 4,5 m, garums 150 m. Dolomītsmilšakmens atsegumu virknes galvenās kraujas lejasdaļā atrodas ap 3m garā Kalnrēžu ala.
Sietiņu dižakmens (Velnakmens) — 5,8 m garā, 5,2 m platā un 1,7 m augstā dižakmens virspusē ir lēzens iedobums.