Borhu-Kropotkinu dzimtas kapi, kas Siguldā izveidoti 18.gadsimta beigās.

Borhu-Kropotkinu dzimtas kapi, kas atrodas Siguldas kapsētas ziemeļaustrumu malā, izveidoti 18.gadsimta beigās. 1778./1779.gada Siguldas draudzes hronikā minēts, ka jaunajā kapsētā atvēlēta vieta ģimenes kapličas ierīkošanai.

Droši zināms, ka dzimtas kapos atdusas kņaziene Olga Kropotkina (dzimusi fon der Borha, 1847-1898), viņas vecmāte Eleonora fon der Borha (dzimusi Brauna, 1766-1855) un Olgas meita Aleksandra Sarina (dzimusi Kropotkina, 1869-1914). Siguldiešu atmiņas liecina, ka te apglabāta arī ilggadējā Kropotkinu bērnu auklīte Helēna jeb Lienīte.

Siguldiešu nostāsti liecina, ka kara laikā krievu zaldāti uzspridzinājuši dzimtas kapus, meklējot tur dārglietas. 20.gadsimta 80.gados Gaujas Nacionālā parka darbinieki nostiprina pāri palikušo lokveida akmens mūri. 2004.gadā veikta dzimtas kapu sakopšana. Tā paša gada rudenī kapsētā notiek piemiņas pasākums ar Latvijas metropolīta Aleksandra aizlūgumu, vēlreiz iesvētot Siguldas muižas īpašnieku dzimtas kapus un uzstādot piemiņas plāksni mūžībā aizgājušajiem.

Kapsēta kopš tās izveidošanas ir bijusi iemīļota apmeklējuma vieta ar skaistu skatu uz Gaujas senleju.

/Treija R. (redaktore). Kņazi Kropotkini un Sigulda. Siguldas novada dome, 2007.g./

Senatnē:

Kņazi Kropotkini saistīti ar Siguldu četrās paaudzēs. Jaunākais kņazs Nikolajs Kropotkins dzimis 1924.gadā Vācijā. Kropotkinu dzimtas saknes meklējamas tālā senatnē. Smoļenskas kņazs Dmitrijs Vasiļjevičs 91404-1470) bijis vikingu Rjuriku dinastijas pēctecis un, būdams raksturā rūpīgs un cītīgs, iemantojis iesauku Kropotka.

1866.gadā Siguldas muižas īpašnieka Aleksandra Antona Staņislava fon der Borha-Lubešica meita Olga apprecas ar ģenerālleitinantu, Harkovas gubernatoru kņazu Dmitriju Kropotkinu un Siguldā sākas jauni laiki, kas atnes tolaik maz apdzīvotajai Siguldai vērienīgu uzplaukumu. Kad 1879.gadā Harkovā cara valdības ierēdni Dmitriju Kropotkinu nošauj nihilisma ideju pārņemts students, organizācijas „Zeme un brīvība” biedrs Grigorijs Goldbergs, atraitne Olga Kropotkina ar bērniem apmetas uz pastāvīgu dzīvi Siguldā.

Pēc Olgas Kropotkinas nāves muižu manto dēls Nikolajs.

Izdevīgā vieta, bagātais vēstures mantojums un rosīgie novada iedzīvotāji Siguldā ir sekmējuši senas ceļinieku jeb vasarnieku uzņemšanas tradīcijas. 19.gadsimta otrajā pusē Krievijas impērijā nostiprinās Siguldas, tolaik Zēgevoldes, kā iecienītas atpūtas vietas atpazīstamība. Kņazs Dmitrijs Kropotkins iesāk Siguldas pilsdrupu saglabāšanas darbus. Lai konkurētu ar Eiropas kūrortiem, tiek ierīkotas skatu vietas un nojumes, izveidotas tā dēvētās Alpu takas ar koka kāpnēm Gaujas senielejas krastos. 1889.gadā Krievijas valdība militāru apsvērumu dēļ izbūvē Rīgas-valkas dzelzceļa līniju ar piestātni Siguldā, kas sekmē vasarnieku pieplūdumu pilsētai. Muižas īpašnieki tās tuvumā uzceļ viesnīcu Hotel Segewold. Kņazs Nikolajs Kropotkins apmaksā reklāmas, k izvieto Krievijas lielāko pilsētu laikrakstos un ceļvežos. Siguldā laiku labprāt pavada smalkāko aprindu ļaudis. Pirms Pirmā pasaules kara Siguldā ir 114 vasarnīcu.

Kņazs Nikolajs Kropotkins ir augsti cienīts impērijas aristokrātijā. Siguldas muižā viesojas Romanovu dinastijas pārstāvji. Viņš tiek uzskatīts par pirmo atobraucēju un automobiļa īpašnieku Siguldā., kā arī ziemas sporta veidu attīstītāju. 19.gadsimta beigās kņazs Kropotkins savā muižā izbūvē pirmo bobsleja trasi, kas ir vien 900m gara un ar vienu virāžu.
/Treija R. (redaktore). Kņazi Kropotkini un Sigulda. Siguldas novada dome, 2007.g./

Objektu iesūtīja: Pašvaldības aģentūra „Siguldas tūrisma attīstības aģentūra”

Fotogrāfijā:
Nikolajs Kropotkins (1872-1937), kņazs, Rūriha pēcnācējs, kambarjunkurs, Kurzemes vicegubernators, kopš 1910. gada Augstākā galma galvenais Ceremonijmeistars, kopš 1912. gada Vidzemes vicegubernators, īstenais valsts padomnieks. 1910. gadā N. Kropotkins tika iecelts par Baltijas Automobiļu un Aero kluba priekšsēdētāju. Pēc Oktobra revolūcijas Krievijā viņš emigrēja uz Vāciju, mira Berlīnē un tika apglabāts pareizticīgo Tegeļa kapos. Īpašumus, kuri bija piederējuši kņazam Nikolajam Kropotkinam Siguldā, Latvijas valsts nacionalizēja agrārreformas gaitā 1920. gadu sākumā.