Allažmuižā pie Ezerkalnu mājām atrodas 17. gadsimtā (1613. gadā) celtās zviedru baznīcas drupas. Tā ir iegājies, ka gan oficiālos, gan neoficiālos informācijas avotos to dēvē par baznīcu, nepārliecinoties, ko par to saka vēsturnieki un arhitekti. Dr. arch. Ilmārs Dirveiks ir pētījis šo celtni un uzskata, ka tai nav nekāda sakara ar 'zviedru baznīcu'. Zviedru laiku koka baznīciņa ir saglabājusies zīmējumos, bet vēlāk šajā vietā uzcelta Allažmuižas magazīna. Krusti kā aizsardzības zīme fasādēs ir gan Rīgas spīķeriem, gan daudzām lauku klētīm. Tomēr ieejot ēkas drupās, speciālistam redzams, ka tā nav baznīca. No laukakmeņiem mūrētajai celtnei logu apmales un stūri, kā arī krusta zīme darināta no Allažu šūnakmens.  

Koka baznīca šajā vietā atradusies jau viduslaikos. Allažnieki zin stāstīt nostāstu, ka baronese nav varējusi ciest troksni, ko saceļ uz baznīcu braucēji, tāpēc likusi baznīcu pārcelt uz Stīveriem. Pirms Pirmā pasaules kara ēka lietota kā muižas tirgotava, bet vēlāk kā magazīna. Kolhoza gados te turēti zirgi.

No allažnieka Andersona kunga atmiņām (2019. gadā): “Skraidelēju ap šo ēku jau no 1963. gada. Par apbedījumiem – jā, tādi ir, ap šo ēku gan muižas pusē tika atrakti skeleti, gan arī tur, kur atrodas "Ezerkalnu " mājas, ir izrakti kauli. Biju liecinieks tam, kā “baznīcas” ēkas frontonā esošajā krustā iestiprinātais šūnakmens krusts nokrita zemē. Skolotāja Ida Kūma, kura arī to redzēja, norakstīja tekstu, kurš bija iegravēts krusta aizmugurē latīņu valodā un pārtulkoja. Kaut kur vecos papīros šis tulkojums vēl ir. Krustu vēlāk savāca tā laika kolhoza "Ausma" dārznieks Siliņš , kurš tad dzīvoja "Guntiņu " mājās un, sadauzot to sīkākos gabalos, ieriktēja pie mājas veidotajā akmens dārzā .”  Iespējams, ka krusta zīmē iestiprinātais šūnakmens bija aprakstīts ar magazīnas cēlāju vārdiem, kā tas dažos gadījumos tiek darīts.
manasvietas.blogspot.com