Siguldas pilsētā (bij. Siguldas pag. pie Tautas nama), Vidzemes (Pleskavas) šosejas un Zinātņu ielas krustojumā, 1935. 4. VIII iesvētīja Brāļu kapus, kuros no plašās apkārtnes savāca un apglabāja 101 karavīra pīšļus, no kuriem vairākums bija 1. PK kritušie latviešu un Sibīrijas strēlnieki, kā arī daži LAC kritušie igauņu karavīri.
Kā pirmos 1934. 21. XI no Dr. Kronberga vasarnīcas dārza izraka divus 1. Daugavgrīvas latv. strēln. pulka karavīrus. Vēlākos gados apbedīto skaits palielinājās. K. Vanags 1938. g. laikrakstā "Latvijas Kareivis" min, ka Brāļu kapos pie pagasta nama, Vidzemes šosejas 53. kilometrā, apbedīti aptuveni 180 Pasaules karā kritušie Sibīrijas strēlnieki, Nāves bataljona u. c. karavīri.
1937. g. BKK Siguldas nodaļa vienojās par pieminekļa celšanu, bet šī iecere palika nerealizēta.
Tikai 60. gados kapos atklāja granīta pieminekli – plāksni (170x115x18 cm) ar tekstu:
MŪŽĪGA PIEMIŅA 12. ARMIJAS LATVIEŠU PULKA KARAVĪRIEM,
KAS KRITUŠI 1917. G. SIGULDAS APKĀRTNĒ
CĪŅĀS PRET VĀCU IEBRUCĒJIEM.
ŠEIT APGLABĀTI 97 LATVIEŠU STRĒLNIEKI UN
6 SIBĪRIJAS KRIEVU PULKU KARAVĪRI.
(Tas pats krievu valodā).

VKPAI, BKK Valdes sēdes prot. Nr. 142. 1933. 30. VIII; Nr. 163. 1935. 7. II; Nr. 171. 15. VII: BKK Siguldas nodaļa lūdz ziņot par Br. k. iesvētīšanu 4. aug. arī Igaunijas sūtniecībai, jo minētos Brāļu kapos ir guldīti arī Igaunijas karavīri.
Jaunākās Ziņas. 1934. 22. nov.; Siguldas Balss. 1935. Nr. 7/8; Gauja. 1937. Nr. 6/7.
Latvijas Kareivis. 1938. 21. okt. (K. Vanags)
57.151856, 24.889732

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde