Allažu pagastā, kapsētas malā aiz baznīcas (57°10´36.09″N / 24°82´04.78″E) un 2. PK sarkanarmiešu Brāļu kapiem, atrodas 1. PK (1917. g.) kritušo latviešu strēlnieku Brāļu kapi. Kapus iesvētīja 1934. 23. IX pēc tam, kad Allažu BKK nodaļa bija veikusi 26 pagasta robežās apglabāto karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšanu.
Pēc veco strēlnieku atmiņām, naktī uz 21. VIII 1917. g. (v. st.) kaujā pie Allažiem
lielus zaudējumus cietusi 7. Bauskas latv. strēln. pulka 1. rota. Pēc citām atmiņām – 1917. IX sākumā Allažu kapos notikusi izlūkgrupas kauja, kurā krituši ap 10 strēlnieku. 1963. VIII izbraucienā uz Allažu kapiem vecie strēlnieki E. Klēbergs un P. Vozņaks konstatēja 10 koka plāksnītes, no kurām uz vienas bijis salasāms: „Janis Jansons”, bet uz otras nevarējuši uzrakstu atšifrēt, pārējiem bijuši uzraksti „nezināms”.
K. Vanags 1938. g. raksta, ka Brāļu kapos guldīti 26 pasaules karā krituši latvju strēlnieki un nezināmi karavīri un kapiem bijis "liels kopējs krusts un atsevišķi krusti".
Patlaban kapu kopa ir atzīmēta ar jaunu koka krustu.

Latviešu Strēlnieks. 1927/1928. Nr. 6, 17. un 18. lpp.;
Latvijas Kareivis. 1938. 18. okt. (K. Vanags).
Brīvā Zeme. 1934. 20. sept.: publicēts, ka "..šinīs dienās apbedīti 28 karavīri".
Svētdienas Rīts. 1934. Nr. 40, 318. lpp.: minēti 26 karavīri.
Jaunākās Ziņas. 1934.21.sept. (piektdiena): 23.sept. (svētdien) Allažos pie baznīcas iesvētīs brāļu kapus, kuros šīnīs dienās apbedīja 28 nezin. karavīrus, kas krituši karalaikā, bet līdz šim atdusējās mežos, pļavās un dārzos. Tos izraka BKK Allažu nod.
Jaunākās Ziņas. 1934.25.sept.: publicēts foto ar anotāciju – kapu iesvētīšanas aina, kurā runā iekšlietu ministrs A. Bērziņš.
Gauja. 1937. Nr. 8: publicēts, ka Allažu Brāļu kapos atdusas 24 nezināmi un 2 zināmi varoņi.
Bijušā Latviešu strēlnieku muzeja arhīvs, 769 Hg.: veco strēlnieku E. Klēberga un P. Vozņaka atmiņas un ziņojumi par kapu stāvokli.
57.103609, 24.820478

Nacionalā Kultūras Mantojuma Pārvalde