Rīgas Brāļu kapi ir lielākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts I Pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem karavīriem. Kapos apbedīti nepilni 3000 varoņi, to skaitā arī nezināmie.

• 1901. gadā, atzīmējot Rīgas 700 gadu jubileju, svinīgi iesvētīti 527 hektāri zemes Ķeizarmežā.
• 1909. gadā Rīgas dārzu direktors Georgs Kufalts sagatavoja Meža kapu plānojuma projektu, ko vēlāk izmantoja arhitekts Andrejs Zeidaks, plānojot Brāļu kapus.
• 1915. gada 25. maijā A. Zeidaks parakstīja pirmo zināmo Brāļu kapu ierīkošanas projektu un izdevumu tāmi.
• 1920. gadā nodibināta Brāļu kapu komisija, kas uzdeva A. Zeidakam izveidot plānojumu. Lai to papildinātu ar monumentāliem pieminekļiem, tika izsludināti vairāki konkursi.
• 1923. gadā konkursa komisija par labāko atzina Kārļa Zāles metu.
• 1924. gada novembrī ielikts Brāļu kapu pamatakmens
• 1936. gada novembrī Brāļu kapi tika iesvētīti.

     Andrejs Zeidaks ievērojamā ainavu arhitekta Georga Kūfalta vadībā bija iecerējis izveidot vidi, kurā būtu rodams gan klusums, gan skumjas, bet kur nekādā ziņā neizpaustos pakļaušanās nenovēršamajam liktenim. Viņi uzskatīja, ka kapsētām jābūt demokrātiskām, apbedījumu vietās jābeidz iekārtot kapenes, metāla iežogojumi un betona apvalki. To vietā lai runā zaļumi.

       Abās pusēs ieejas vārtiem (augstums 10 metri, platums 32 metri) divas jātnieku skulptūru grupas (augstums 3.3 metri). Liepu gatve (205 metri) savieno vārtus ar galveno terasi, kuras centrā novietots 1 metru augsts mūžīgās uguns altāris, bet abās pusēs ozolu birzis. No terases abpusējas kāpnes ved uz regulāri veidotu kapulauku. Tā malās atrodas divas "Mirstošo jātnieku" skulpturālās grupas (augstums 3.6 metri), vidus daļā atrodas augstcilnis "Kritušie brāļi". Pret katru kapa vietu novietota smilšakmens vai plienakmens plāksnīte ar kritušā uzvārdu un vārdu vai uzrakstu "Nezināms". Ansambli noslēdz 6 metrus augsta siena ar Latvijas apriņķu un pilsētu vēsturiskajiem ģerboņiem. Pie sienas atrodas četri senlatviešu karavīru tēli, kas simbolizē Latvijas novadus - Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali, bet tās centrā uz 9 metrus augsta sienas masīva paceļas monumentāla figūra "Māte Latvija", kas noliekusi vainagu pār kritušajiem dēliem. Brāļu kapu memoriālais ansamblis ir izcirsts no Allažu šūnakmens, izmantots arī Itālijas travertīns un smilšakmens.