Brāļu kapos apbedīti Ziemsvētku un Janvāra kaujās kritušie latviešu strēlnieki, kā arī citu Krievijas armijas daļu un vācu kritušie karavīri. Zināms, ka šeit apbedīti 167 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka, 94 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka un 70 7. Bauskas latviešu strēlnieka pulka karavīri. Ir zināmi visu minēto Tukuma un Bauskas pulku apbedīto strēlnieku vārdi, bet no apbedītajiem Valmieras pulka strēlniekiem vārdi zināmi tikai 53.

Arī pēc kara turpinājās apkārtnē izklaidus apbedīto kritušo pārapbedīšana Silenieku brāļu kapos. 1932. gada 21. augustā tur tika guldītas 46 kritušo mirstīgās atliekas, nākamā gada 14. maijā – 15, bet 16. jūlijā – vēl desmit.

Jau 1917. gadā Silenieku brāļu kapos paši strēlnieki uzstādīja no baļķiem veidotu krustu ar koka plāksni, kas vēlāk tika nomainīta pret skārda plāksni, kurā iegravēts teksts:

СПИТЕ ОРЛЫ БОЕВЫЕ
8 Вольмарскаго
Латышскаго стрълковаго полка

MAIGU DUSU
VARONĪGAJIEM 8. V. L. PULKA
STRĒLNEEKEEM KRITUŠEEM
23. DECEMBRĪ 1916. G. 167 CILVĒKI.

 1922. gadā Jelgavā tika izveidota Ložmetējkalna pieminekļa komiteja, kas nākamā gada jūnija sākumā izraudzījusi mākslinieka Kārļa Celmiņa piedāvāto metu. Sārtā Somijas granītā veidoto pieminekli, kuru izgatavojusi E. Kuraua firma Rīgā, atklāja 1924. gada 7. septembrī.

Piecus metrus augstais piemineklis veidots kā obelisks tautiskā stilā, un tā pamatnē esošie astoņi izciļņi simbolizē astoņus latviešu strēlnieku pulkus. Pieminekļa priekšpusē iekalts teksts:

IZ
NĀVES
TUMSAS JŪS
SAULI NESĀT
LATVIJAI

Savukārt pieminekļa sānos iestrādāti bronzas bareljefi. Tā celtniecība izmaksājusi 5800 latu, kas segti no ziedojumos iegūtiem līdzekļiem.

Pēc pieminekļa uzstādīšanas iepriekš brāļu kapos bijušais krusts ar plāksni tika pārvests uz Jelgavas muzeju, bet 1933. gada 16. jūlijā pie karā nopostīto Silenieku māju ozola tika atklāta no bronzas skārda gatavota iepriekšējās plāksnes kopija.

Laikā no 1932. līdz 1935. gadam tika stādīta aleja gar ceļu, kas ved no Silenieku brāļu kapiem uz Ložmetējkalnu (sk.). Alejas galā 1935. gada 5. maijā tika uzstādīta piemiņas zīme (sk.).

1990. gadā Silenieku brāļu kapos atkal uzstādīja koka krustu ar kapara skārda plāksni, kurā iegravēts iepriekšējam identisks teksts, taču mainīta valodu secība – augšā atrodas teksts latviešu valodā, bet krievu valodā esošais – zem tā.

Dati par kritušajiem (pagaidām nepilnīgi). Starp zināmajiem apbedītajiem ir 56  7. Bauskas pulka strēlnieki, kuru vārdi publicēti Ziemsvētku kauju desmitgadei veltītajā žurnāla “Latviešu Strēlnieks” numurā.

Avots: Karavīru kapi