Bijušā latviešu strēlnieka un Brāļu kapu komitejas (BKK) Ķemeru nodaļas priekšnieka Kristapa Drukas vadībā, piedaloties arī Latviešu veco strēlnieku biedrībai (LVSB), 1932. gada 21. augustā kopējos brāļu kapos tika pārapbedīti iepriekš Ķemeru apkārtnē un uz dienvidiem no Slokas Lielupes kreisajā krastā izklaidus apglabāto latviešu strēlnieku mirstīgās atliekas. Tostarp tika pārapbedīti 32 Ziemassvētku kaujās kritušie 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka karavīri un 12 Janvāra kaujās kritušie 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka karavīri. Pārapbedīšanu finansēja armijas štābs. 

1934. gada 19. augustā brāļu kapos tika atklāts no vietējiem laukakmeņiem mūrēts piemineklis, ko pēc arhitekta un pulkveža Artūra Galindoma meta cēlis K. Druka.

Sākotnēji piemineklī bija iemūrēta piemiņas plāksne ar tekstu: “Šeit atdusas mūža mierā 1917. g. par dzimteni kritušie nezināmie latvju strēlnieki.” 

1936. gada 5. jūlijā atklāta jauna smilšakmens plāksne, kurā iegrebts teksts: 

ŽE DUS
MŪŽA MIERĀ
90
LATVJU STRĒLNIEKI
KAS DZIMTENEI
ZIEDOJUŠI DZĪVĪBAS
1917. GADA
KAUJĀS 

Savulaik pieminekļa augšējā daļā bijis iekalts krusts, kurš, pēc Lismaņa domām, ticis apzināti nokalts. Tagad bijušā krusta vieta ir tikai nojaušama. Interesanti, ka vēl atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā toreizējā Rīgas rajona laikrakstā “Darba Balss” 1959. gada 7. novembra numurā publicētajā pieminekļa fotouzņēmumā krusts vēl labi saskatāms. 

Avots: Karavīru kapi